Vardarbība

Kas ir vardarbība?

Vardarbība pret bērnu ir nepilnīga aprūpe vai darbības, kā rezultātā bērnam tiek nodarīts ļaunums vai bērns tiek ievainots.

Vardarbībai ir vairāki veidi:

• Emocionālā vardarbība ir bērna garīgo vajadzību ignorēšana vai psiholoģiska ietekmēšana. Bērns izjūt emocionālu spriedzi, tiek apdraudēta vai ietekmēta vecumam atbilstoša emocionālā attīstība.
• Fiziskā vardarbība pret bērnu ir saistīta ar situācijām, kuru rezultātā bērnam apzināti tiek nodarītas fiziskas ciešanas un rodas miesas bojājumi.
• Seksuālā vardarbība ir jebkādas seksuālas darbības, kas vērstas pret bērnu.

Pamešana novārtā izpaužas, kad bērns tiek atstāts tādā psiholoģiskā un fiziskā situācijā, kad netiek nodrošinātas viņa attīstībai un izdzīvošanai svarīgas vajadzības – uzturs, veselība, izglītība un emocionālās vajadzības.

Kā rīkoties, ja pret Tevi izturas vardarbīgi?

Ja kāds izturas pret Tevi vardarbīgi – sit, grūsta, apsaukā, izsmej, emocionāli pazemo, u.c.- Tev jāatceras, ka nevienam nav tiesības Tev darīt pāri. Šādā situācijā vērsies pēc palīdzības pie pieaugušajiem, izstāsti to vecākiem, skolotājai, skolas psihologam, jebkuram, kam Tu vari uzticēties. Tev nav vienam jātiek galā ar šo situāciju!

Ja Tev nav, kam uzticēties, vari lūgt palīdzību, zvanot uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, rakstot E-konsultāciju vai vēršoties pēc palīdzības Čatā.

Kā Tev rīkoties, ja esi liecinieks vardarbībai?

Ja Tu novēro, ka pret kādu tiek vērsta vardarbība, Tu viņam vari sniegt atbalstu, jautājot vai viņš par to ir gatavs kādam stāstīt. Ja cietušais negrib vai baidās, padomā par to, kam un kā Tu vari to pastāstīt. Vērsies pie klases audzinātājas, skolotājiem, sociālā pedagoga vai skolas psihologa, tāpat Tu vari par notikušo pastāstīt arī saviem vecākiem. Situācijā, kad nezini, ko iesākt, vari lūgt palīdzību, zvanot uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, rakstot E-konsultāciju vai vēršoties pēc palīdzības Čatā.

Manas tiesības un pienākumi

Mani pienākumi

Atceries, ka bērnam pildīt savus pienākumus ir tikpat svarīgi, kā uzmanīt, lai tiek ievērotas viņa tiesības!

• Bērnam kā viens no pienākumiem ir cienīt ģimeni, citus cilvēkus un viņu tiesības, kā arī uzklausīt to viedokli.
• Atbilstoši savam vecumam – piedalīties mājas darbos un sniegt palīdzību arī citiem sabiedrības locekļiem.
• Mācīties, ievērot skolas iekšējās kārtības noteikumus un piedalīties skolas vides sakopšanā, kā arī izvēlēties profesiju.
• Saudzīgi izturēties pret savu veselību, apkārtējo vidi un ar cieņu izturēties pret valsti un tās simboliem.

Manas tiesības

Izmantojot savas tiesības, nedrīkst aizskart citu bērnu un pieaugušo tiesības un likumīgās intereses.

• Katram bērnam ir tiesības būt mīlētam, cienītam, aprūpētam un uzklausītam.
• Apmeklēt skolu, kā arī piedalīties sabiedriskās aktivitātēs, izklaides pasākumos.
• Dzīvot tīrā vidē.
• Saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi.
• Atpūsties un pavadīt brīvo laiku.
• Ja vecāki ir šķīrušies, tad bērnam, ja viņš to vēlas ir tiesības tikties ar abiem vecākiem, māsām un brāļiem un pārējiem ģimenes locekļiem
• Nepieciešamības gadījumā saņemt pieaugušo un valsts institūciju atbalstu.

Vai Tu zini, ka neviens nedrīkst Tevi vai citus bērnus:

• Pazemot, apsaukāt, kliegt un likt justies nevērtīgam,
• Sist, pērt, purināt, draudēt,
• Iesaistīt seksuālās darbībās,
• Atstāt bez aprūpes un palīdzības.

Situācijā, kad pārkāptas Tavas tiesības vai arī zini, ka cita bērna tiesības netiek ievērotas, vari lūgt palīdzību, zvanot uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, rakstot E-konsultāciju vai, vēršoties pēc palīdzības Čatā.

Kā sarunāties ar bērniem par Corona vīrusu?

Vai jūs esat vecāks, aizbildnis vai cits bērna dzīvē nozīmīgs pieaugušais, kurš uztraucas par šī brīža vīrusa pandēmiju? Tādos brīžos kā šis, svarīgākais, ko varat darīt kā pieaugušais, ir palīdzēt bērnam justies pēc iespējas drošāk un mierīgāk, kā arī stiprināt viņa sajūtu par to, ka arī šādos gadījumos kontrole nepazūd – lai to panāktu, nepieciešams noskaidrot, ko bērns jau zina, un kas viņam ir vajadzīgs.

Esiet atsaucīgs un vērīgs

Visticamāk, ka vairums bērnu jau zina par Corona vīrusu, un lielāko daļu bērnu ietekmēs pārmaiņas, kas jau sākušas notikt, piemēram:

• Bērni redz pieaugušo bažas un koncentrēšanos uz pandēmiju;
• Notiek pārmaiņas bērna ikdienas dzīvē – izmaiņas skolu un bērnudārzu darbībā, kā arī atceltas bērnam nozīmīgas ballītes un ciemošanās;
• Apkārt nemitīgi tiek rādītas ziņu reportāžas, kurās redzami pilnīgi tukši pārtikas preču veikali, cilvēki, kuri valkā sejas maskas, kā arī regulāri tiek runāts par statistiku – saslimušo un mirušo cilvēku skaitu.

Daudzi bērni sāk saprast, ka vīruss ir kaut kas neredzams, kā arī iemācās, ka neviens īsti nezina, kā tieši vīruss inficē cilvēkus. Daži bērni verbāli teiks, ka ir nobijušies, savukārt citi savas bailes un bažas var izrādīt arī daudzos citos veidos, piemēram, pēkšņi izrādot spēcīgu trauksmi par lietām, par kurām iepriekš bērns neuztraucās. Tāpat bērni var pēkšņi sākt izvairīties vai pilnībā atteikties no dažādām aktivitātēm, vai, izjūtot lielāku vajadzību pēc kontroles, padarot savu uzvedību kontrolējošāku, piemēram, vēloties zināt, kur katru mirkli ir katrs ģimenes loceklis. Dažiem bērniem var būt grūti aizmigt, vai arī viņi var nevēlēties gulēt vieni paši. Un, kamēr daži bērni risina savas raizes, uzdodot daudz jautājumu, citi izvēlas jautājumus neuzdot – vecākam jāreaģē uz sava bērna vajadzībām un jāpalīdz atrast līdzsvars – ir bērni, kam palīdz iespēja runāt un saņemt atbildes uz saviem jautājumiem, savukārt citiem bērniem atbilstošāks atbalsta veids būtu ļaut kādu brīdi nedomāt par to, kas viņus satrauc.

Neatstājiet bērnus vienus ar saviem jautājumiem

Ir svarīgi atcerēties, ka bērniem ir grūti izvērtēt visu informāciju, kas tiek sniegta – bērniem var rasties jautājumi par to, vai vīruss patiešām ir tik bīstams, vai tā tikai šķiet, jo cilvēki no tā baidās. Šādos gadījumos pieaugušajiem ir jāpalīdz bērniem izprast situācija – bērnus nedrīkst atstāt ar neatbildētiem jautājumiem, kā arī nevajadzētu ļaut bērniem bez pieaugušā klātbūtnes apspriest radušos situāciju, jo katra bērna izpratne un zināmā informācija var atšķirties, tādejādi radot nepareizas informācijas, kā arī nepamatotas panikas izplatību.

Ne visi bērni izjūt spēcīgu satraukumu par vīrusu

Katrs bērns ir atšķirīgs, un to, kā bērns reaģē uz šādiem notikumiem, ietekmē dažādi faktori, piemēram, bērna vecums, tas, ka viņš jūtas šobrīd, kopējā šī brīža situācija bērna ģimenē, kā arī izmaiņas, kas notikušas ģimenes un bērna dzīvē konkrētās situācijas iespaidā. Arī pagātnes pieredzei ir būtiska loma bērna attieksmē pret notiekošo, piemēram, iepriekšēja pieredze saskaroties ar kādu slimību un saslimstot. Bērniem, kuri arī pirms pandēmijas bieži juta trauksmi un uztraukumu, bailes no Corona vīrusa var kalpot kā jau esošo trauksmi spēcīgi pastiprinošs faktors.

Miers, drošība un robežas

Lai palīdzētu bērnam justies drošam un mierīgam, kā arī lai palīdzētu nostiprināt zināmu kontroles sajūtu, vispirms ir jānoskaidro, ko jūsu bērns jau zina un kas viņiem ir vajadzīgs. Uzdodiet konkrētu jautājumu: Ko Tu par to domā? Ja bērns ir satraukts, uzziniet, par ko konkrēti bērns uztraucas: Vai ir bailes inficēties pašam? Vai ka varētu saslimt vectēvs, vecmāmiņa, vai citi ģimenes locekļi? Ka varētu pietrūkt pārtikas? Parādiet bērnam, ka esat pieejams un varat runāt par tematiem, kas ir sarežģīti un grūti arī tad, ja jums nav atbildes uz visiem jautājumiem.
Ir svarīgi atcerēties, ka dažkārt var būt nepieciešams noteikt robežas, runājot par Corona vīrusu. Neviens nejūtas labi, domājot par to, kas mūs biedē. Bērna nepārtrauktie jautājumi, it īpaši ja tie atkārtojas un jau iepriekš ir pārrunāti, var būt veids, kā bērns cenšas gūt drošības sajūtu un pārliecību, ka situācija ir kontrolējama, bet tas var radīt arī pilnīgi pretēju efektu – bērns nejūt atvieglojumu, bet arvien vairāk sāk raizēties par notiekošo. Ja bērnam ir grūtības novirzīt uzmanību no domām, kas viņu satrauc, atbildiet uz viņu jautājumiem, bet nosakiet robežas un nepārrunājiet vienu un to pašu tematu neskaitāmas reizes.

Informēt un atvieglot raizes

Sniedziet bērnam nepieciešamo informāciju bez pārmērīgām un nevajadzīgām detaļām. Atbildiet uz jautājumiem godīgi, bet nestāstiet vairāk, nekā viņiem jāzina. Ja neesat sekojis līdzi pēdējā laika aktualitātēm un faktiem, mēģiniet atrast bērniem draudzīgus ziņu raidījumus vai videoklipus un pārrunājiet tos kopā ar savu bērnu. Izskaidrojiet informāciju bērnam saprotamā un piemērotā veidā. Izskaidrojiet, ka Corona vīruss tiek nemitīgi atspoguļots ziņās ne tikai tāpēc, ka ir bīstams, bet arī tāpēc, ka informācija par to, kā to apturēt un sevi pasargāt, ir svarīga mums visiem. Paskaidrojiet bērniem iemeslus, kāpēc ir svarīgi atcelt braucienus un pasākumus, kāpēc tiek slēgtas skolas, darba vietas, utt.
Bērnam ir svarīgi dzirdēt, ka pieaugušie uzņemas atbildību. Pasakiet, ka jūs būsiet atbildīgs par bērna informēšanu par svarīgām izmaiņām – bērnam nav jāraizējas, ka pašam būs jāmeklē jaunākā informācija par notiekošo.

Pārmērīgi neizrādīt savas raizes

Ir svarīgi neapgrūtināt bērnu ar savām rūpēm, kā arī nevajag viennozīmīgi pieņemt, ka bērns notiekošo situāciju vērtē tieši tāpat, kā vecāks. Tas, kas rada bažas pieaugušajam, ne vienmēr rada tādas pašas bažas bērniem. Ja jūtaties noraizējies, aprunājieties ar citu pieaugušo, bez bērna klātbūtnes.

Radīt cerību

Pastāsti bērnam par visiem pieejamajiem līdzekļiem, kas palīdz izārstēt vīrusu, par aktīvo darbu kas visā pasaulē šobrīd tiek fokusēts uz vakcīnas izstrādi, kā arī to, ka cilvēkiem, kas ir inficējušies, tiek sniegta palīdzība. Izstāstiet bērnam, ka vairums cilvēku atveseļojas un atkal kļūst pilnīgi veseli.

Uzturēt ierasto dienas ritmu

Centieties nodrošināt bērnam pēc iespējas zināmāku un ierastāku dzīves un dienas ritmu. Palīdziet bērnam pievērst uzmanību arī kaut kam citam, ne tikai ziņām par Corona vīrusu. Iedrošiniet un veiciniet bērna iespējas nodarboties ar aktivitātēm, kas arī iepriekš bija bērna dzīves būtiska sastāvdaļa. Izslēdziet ziņas, nolieciet telefonus, runājiet un dariet kopā lietas, kas nekādā veidā nav saistītas ar vīrusu.

Grūmings

Bērni interneta vidē arvien biežāk sastopas ar uzmākšanās un izmantošanas riskiem. Šim apdraudējumam var būt dažādas formas, taču kopumā tas tiek dēvēts par grūmingu (grooming).

Lai pievērstu uzmanību gŗūminga problēmai, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija 1. oktobrī uzsāks informatīvo akciju televīzijā un elektroniskajos medijos. Akcijas laikā televīzijā tiks demonstrēti sociālās reklāmas klipi, vienlaikus pedagogiem, vecākiem un speciālistiem tiks piedāvātas arī trīs īsfilmas par grūminga riskiem, ko var izmantot, runājot ar bērniem par apdraudējumiem internetā. Akcijas informatīvo materiālu klāstu papildina plakāti par grūminga tēmu.

Iespēja saņemt Krīzes intervences komandas palīdzību

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Krīzes intervences komanda jeb Krīzes komanda ir speciāli apmācīta profesionāļu grupa psiholoģiskās palīdzības sniegšanai krīzes situācijās. Tā var sniegt operatīvu psiholoģisko palīdzību īpaši smagu negadījumu vai traģēdiju reizēs.

Krīzes intervence ir metode, kas ļauj runāt par pieredzēto un izpaust spēcīgas jūtas.
Īpaši svarīga un nepieciešama krīzes komandas palīdzība ir gadījumos, kad bērns smagi cietis vai gājis bojā. Tas ietekmē ne tikai mirušā ģimeni, bet arī skolas darbiniekus un skolēnus, kā arī notikušā aculieciniekus.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Krīzes intervences komandas speciālisti sniedz bezmaksas psiholoģisko atbalstu krīzē nonākušajiem bērniem, viņu vecākiem, kā arī iestādes darbiniekiem izbrauc un sniedz operatīvu profesionālu palīdzību un atbalstu krīzes situācijā bērniem, iestādes darbiniekiem un vecākiem atvieglo krīzes simptomus, stabilizē cietušo un aculiecinieku emocionālo stāvokli sniedz atbalstu cietušajiem un aculieciniekiem, kā arī mudina saņemt tālāku palīdzību sagatavo ieteikumus turpmākajai darbībai situācijas uzlabošanai.

Krīzes situācijas ir:

• ārkārtas gadījumi (nelaimes gadījumi, vardarbīgi konflikti, noziedzīgi nodarījumi), kuru rezultātā jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība vai policija;
• pašnāvība vai nāve;
• nelaimes gadījumi, kas būtiski izmainījuši psiholoģisko klimatu un nav pārvarami ar esošajiem resursiem.

Saņemot profesionālu palīdzību, krīzi var pārvarēt ātrāk un veiksmīgāk. Krīzes situācijā jāizvērtē esošie resursi krīzes situācijas pārvarēšanai un jāizlemj par papildus palīdzības dienestu un Krīzes intervences komandas iesaistīšanu.

Krīzes situācijā ziņojiet un saņemiet palīdzību, zvanot uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālruni 116111 (zvans bez maksas).

Pieejams metodiskais materiāls “Krīzes gadījumu vadīšana izglītības iestādēs”

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija piedāvā metodisko materiālu “Krīzes gadījumu vadīšana izglītības iestādēs”, kas noderēs izglītības iestāžu atbalstu personālam un pedagogiem, lai sekmētu krīzes gadījumu vadīšanu savā iestādē, kā arī nodrošinātu profesionālu palīdzību gan skolēniem un vecākiem, gan izglītības iestāžu darbiniekiem.

Lai iepazītos ar metodisko materiālu, lūdzam lejuplādēt pielikumu.

Krīzes gadījumu vadīšana

Spēle “Ikviens ir svarīgs” palīdz novērst vardarbību skolās”

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) piedāvā jaunu rīku vardarbības novēršanai izglītības iestādēs – spēli “Ikviens ir svarīgs”.

Spēle veidota kā inovatīvs daudzpakāpju sistēmisks instruments fiziskās un emocionālās vardarbības mazināšanai izglītības iestādē. Vienlaikus ar spēli izmantojama arī metodika izglītības iestādēm par vienaudžu vardarbības mazināšanu, kā arī spēles izmantošanu. Spēle izmantojama kā sarunu materiāls darbam gan ar cietušo audzēkni, gan varmāku, gan aculieciniekiem individuāli, grupā un ar visu klasi.

Spēlei ir vairāki sarežģītības līmeņi, lai to varētu izmantot bērni un pedagogi klašu audzināšanas stundās un mācību priekšmetos, kā arī atbalsta komandas speciālisti – psihologi, sociālie pedagogi u.c. Spēlē iekļauti daudzi atbalsta faili, kas palīdzēs modelēt un risināt dažādas situācijas.

Spēlei ir sešas daļas:

• 1. daļa domāta klases klimata apzināšanai gan bērnu, gan pieaugušo kolektīvā.
• 2.daļa skata apstākļu kopumu, kas izraisa vardarbību. Šīs daļas mērķis ir apzināt riskus vidē, attiecībās vai procesu organizēšanā, kas varētu paaugstināt stresu un veicināt negatīvas vides veidošanos.
• 3. un 4. spēles daļas runā par vardarbības veidiem un iespējām apturēt vardarbību. Šo daļu mērķis ir mācīt bērniem atpazīt vardarbību, kā arī rīcības stratēģijas tās mazināšanai. Tās iespējams spēlēt, apskatot situāciju no trim pozīcijām – varmākas, aculiecinieka un upura.
• 5.daļa māca klasei, grupām un bērniem individuāli sarunāties un veidot veselīgas attiecības pēc notikušajiem incidentiem.
• 6.daļas mērķis ir veidot un stiprināt pozitīvu kolektīva identitāti, kā arī individuālu bērnu, jauniešu pieaugušo identitāti un modelēt pozitīvu nākotni.

Ar spēli var iepazīties un to izmantot darbam, lejupielādējot pievienotās datnes, sekojot saitei http://www.uzvediba.lv/draudzigai-klasei/

Spēli pēc VBTAI pasūtījuma izstrādājusi SIA Out Loud.